Okupācijas muzejā diskutēs par latviešu bēgļiem pirms 70 gadiem

Latvijas Okupācijas muzejs piektdien, 9.oktobrī pulksten 15.00 aicina uz diskusiju “Latviešu bēgļi pirms 70 gadiem”. Diskusijas tiešraidi varēs vērot arī tiešraidē Ministru kabineta mājaslapā.

1945.gadā, beidzoties Otrajam pasaules karam, ārpus savas dzimtenes Eiropā atradās miljoniem dažādu tautību bēgļi – armēņi, ebreji, poļi, ukraiņi, krievi, igauņi, latvieši un lietuvieši. Lielākā daļa latviešu bēgļu ieguva pārvietoto personu statusu un ap 100 000 latviešu dzīvoja Apvienoto Nāciju palīdzības un atjaunošanas pārvaldes (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) uzturētās un bēgļu vajadzībām izveidotās nometnēs Rietumvācijā, Dānijā un Austrijā.

Okupācijas muzejā eksperti diskutēs par latviešu pārvieto personu tiesisko statusu pēckara Vācijā, latviešu bēgļu un viņu pēcteču piedzīvoto Vācijā 1940. gadu otrajā pusē – iekļaušanos sabiedrībā, kā arī latviskās identitātes saglabāšanu trimdā.

Tēmas un dalībnieki:

Latviešu bēgļu tiesiskais statuss pēckara Vācijā: Kārlis Kangeris, Latvijas Universitātes vēstures doktors, Latvijas Vēstures institūta pētnieks.
Ne jau uz mūžu: bēgļu pieredze un viņu pēcteču identitāte Rietumvācijas sabiedrībā: Kalle Aldis Lārs, mūziķis un skaņu mākslinieks (Vācija).
Mani 16 gadi bēgļu nometnē Rietumvācijā 1945.-1961.gadā: Aija Ebdena, Latviešu Kopības Vācijā padome.
Bēgļu nometņu loma trimdas identitātes veidošanā: Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Seminārā demonstrēs Vilhelma Hittorfa ģimnāzijas Minsterē (Vācija) 2009. gadā veidotās filmas “Geto bez žoga” (Ghetto ohne Zaun) un režisores Dzintras Gekas 2015. gada dokumentālās filmas “Dieva putniņi” fragmentus.

Attēlā: Hersbrukas (Hersbruck) nometne amerikāņu okupācijas zonā Vācijā 1940. gadu otrajā pusē. (Latvijas Okupācijas muzejs)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.